| |
|
|
Daugava sadala rajonu divās atšķirīgās daļās. Daugavas kreisais krasts ietilpst Zemgales
līdzenumā, bet labā krasta viena daļa - Vidzemes augstienē. Rajonā ir ievērojami ūdens
resursi: 34 ezeri, kas lielāki par 1 ha, upes - Daugava, Aiviekste, Susēja, Mēmele.
|
Līdaces ezers Aiviekstes pagastā
|
Daugavu pie Aizkraukles šķērso Pļaviņu HES aizsprosts - ūdenskrātuve stiepjas no
Aizkraukles līdz Pļaviņām.
Galvenie derīgie izrakteņi: dolomīts, grants, māls smilts; ir ievērojamas kūdras atradnes.
Pie Kurmenes atrodas perspektīvi ģipšakmens laukumi. Daudz pazemes ūdeņu. Daugavas kreisajā
krastā lieli vienlaidus meža masīvi - labas ogu un sēņu vietas. Mežos pārsvarā ziemeļu
dzīvnieku fauna - aļņi, brieži, stirnas, vilki, lapsas, mežacūkas.
Skats uz Daugavu no Aizkraukles baznīcas ziemā
|
Daugavas senleja ir bijusi apdzīvota jau aizvēstures laikos. Līdz XIII g.s. Daugavai bija
īpaša nozīme kā dabiskam ūdensceļam starp dienvidu un ziemeļaustrumu Eiropu. Šajā laikā
uzplauka klasiskie senlatviešu pilskalni Koknesē, Oliņkalnā un citur gar Daugavu.
|
Šodien Daugavas senleja ir dabas parks ar retām augu sugām, terasēm, ainavu, daudzveidīgiem
kultūrvēsturiskiem pieminekļiem no visiem laiku periodiem, kas ilustrē sabiedrības
evolūciju un mijiedarbību.
© 2003, Aizkraukles rajona padome
|
|
